Ja jūsu interneta veikals pārdod patērētājiem un jums ir 10 vai vairāk darbinieku, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums uz jums attiecas jau kopš 2025. gada 28. jūnija. Mazajiem uzņēmumiem ir izņēmums, bet tas ir šaurāks, nekā bieži domā.
Kas ir šis likums un vai tas ir spēkā
Likuma nosaukums ir “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”. Saeima to pieņēma 2023. gada 16. martā, un tas stājās spēkā 2025. gada 28. jūnijā. Likums pārņem ES direktīvu 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, ko plaši sauc par European Accessibility Act (likumi.lv).
Likuma 3. panta otrās daļas 6. punkts tieši nosauc “elektroniskās tirdzniecības pakalpojumus”. Tātad tas nav tikai par banku un telefonijas pakalpojumiem: interneta veikals, kas pārdod patērētājiem, ir darbības jomā. Likums runā par pakalpojumiem patērētājiem. Ja pārdodat tikai uzņēmumiem, tas jūs tieši neskar, bet daudzi B2B uzņēmumi pārdod arī privātpersonām, un tad likums attiecas uz šo daļu.
Kam ir izņēmums
Likuma 3. panta sestā daļa atbrīvo no pakalpojumu piekļūstamības prasībām saimnieciskās darbības veicēju, kurš atbilst abiem nosacījumiem:
- nodarbina mazāk par 10 personām;
- gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus eiro vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus eiro.
Svarīgi ir vārdi “mazāk par 10 personām”. Uzņēmums ar 12 darbiniekiem un 1,5 miljoniem apgrozījuma izņēmumu nesaņem. Pārbaudiet savus skaitļus pret likuma tekstu, nevis pret kāda cita pārstāstu.
Kas jāpārbauda interneta veikalā
Konkrētās prasības nosaka Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra noteikumi Nr. 128 “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”. E-tirdzniecības pakalpojumam 21. punkts nosaka trīs lietas (likumi.lv):
- informācija par pārdodamo preču un pakalpojumu piekļūstamību, ja to sniedz atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs;
- identifikācijas, drošības un maksājumu funkciju piekļūstamība, tās jābūt uztveramām, izmantojamām, saprotamām un skaidrām;
- identifikācijas metodes, elektroniskie paraksti un maksājumu pakalpojumi ar tām pašām īpašībām.
Praksē tas nozīmē, ka vissmagākais ir norēķinu process. Mēs ieteiktu sākt ar šādu sarakstu. Tas ir mūsu darba pārbaudes saraksts, ne likuma teksts:
- Tastatūra. Visu pasūtījumu var noformēt bez peles: izvēlne, filtri, grozs, apmaksa.
- Formu lauki. Katram laukam ir redzams nosaukums, kļūdu ziņojumi ir saprotami un nav tikai sarkanā krāsā.
- Kontrasts un teksta izmērs. Teksts ir salasāms uz fona un pēc palielināšanas netiek apgriezts.
- Alternatīvie teksti produktu attēliem, kas nes informāciju.
- Maksājumu un autorizācijas soļi. Ja maksājumu veic trešās puses lapā vai ar papildu apstiprinājumu, arī tas jāpārbauda.
Kā mērauklu izmantojam WCAG. Likuma tekstā tas nav nosaukts, bet tas ir plaši lietots standarts, pret kuru piekļūstamību var pārbaudīt.
Pārejas noteikumu 1. punkta 4. apakšpunkts izņem tīmekļvietņu saturu, kas nav atjaunināts vai rediģēts līdz 2025. gada 27. jūnijam. Veikalam, kurā preču kartītes regulāri tiek mainītas, uz to paļauties nevar.
Kas notiek, ja prasības netiek izpildītas
Pircējs vispirms raksta sūdzību pašam pakalpojuma sniedzējam. Sniedzējam uz to jāatbild rakstiski mēneša laikā, ar iespēju pagarināt līdz diviem mēnešiem (21. pants). Ja problēma netiek atrisināta, pircējs var vērsties kompetentajā iestādē. Elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem tā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, PTAC (22. panta 6. punkts).
PTAC var pieprasīt un izvērtēt nesamērīga sloga novērtējumu, prasīt novērst neatbilstību noteiktā termiņā un, ja uzņēmums to nedara labprātīgi, pieņemt lēmumu, kas uzliek pienākumu to novērst. Lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā, bet pārsūdzība lēmuma darbību neaptur (23. pants).
Tas mums šķiet svarīgākais: reālais risks ir sūdzība un lēmums, kas jāizpilda noteiktā termiņā, nevis automātisks sods. Mēs neatradām publiski zināmu PTAC pārbaužu kampaņu e-veikaliem Latvijā. Tas nenozīmē, ka tādas nebūs.
Ko dara Zviedrija, jo tā jau pārbauda
Zviedrijā uzraudzību veic regulators PTS. Tā 2026. gada 30. janvāra pārskatā rakstīts, ka PTS 2025. gada rudenī sāka plānotu e-tirdzniecības pakalpojumu uzraudzību. Tā skar lielākos Zviedrijā reģistrētos uzņēmumus, kas pārdod preces, un tiek pārbaudīta daļa no to tīmekļvietnes. Līdz 2025. gada beigām PTS bija uzsācis 17 lietas, uzraudzība ir procesā, un 2026. gadā PTS plāno sākt vēl lietas (PTS, 2026. gada janvāris).
Ja pārdodat Zviedrijas patērētājiem, ņemiet vērā, ka tur pārbauda jau tagad. Piemērojamā valsts tiesību norma ir atkarīga no tā, kur uzņēmums ir reģistrēts, tāpēc konkrēto situāciju apspriediet ar juristu.
Kā izlemt, ko darīt
Ja jums ir mazāk nekā 10 darbinieki un apgrozījums vai bilance līdz 2 miljoniem eiro, likums jūs neaiztiek, bet vieglāk lietojams veikals ir noderīgs jebkurā gadījumā. Ja izņēmums neattiecas uz jums, sāciet ar apmaksas procesu un formām, jo tur ir lielākais risks.
Ja plānojat jaunu veikalu vai pārbūvi, prasības vieglāk iekļaut no sākuma nekā pēc tam labot. Mēs veidojam interneta veikalus un to integrācijas un tīmekļvietnes ar piekļūstamību kā daļu no projekta. Ja gribat zināt, kur jūsu veikals atrodas pret šo sarakstu, apspriedīsim jūsu projektu. Par izmaiņām noformēšanas procesā lasiet arī rakstā par pamestiem grozem, un par to, kad vecā vietne jāpārtaisa, rakstā par WordPress nomaiņu.
Šis raksts nav juridiska konsultācija. Konkrētai situācijai jautājiet juristam.
Avoti
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, likumi.lv, redakcija ar spēku no 2026. gada 5. jūnija
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 128 “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”, likumi.lv, 2024. gada 27. februāris
- PTS, Tillsyn för ett fungerande digitalt samhälle 2025 (PTS-ER-2026:2), 2026. gada 30. janvāris
