E-komercija

Pārdošana no Latvijas uz Skandināviju: uzticamības signāli, kas konvertē

Skandināvijas pircējs veikalu vērtē pēc pazīstamiem maksājumiem, skaidras piegādes un atgriešanas noteikumiem, nevis pēc tā, cik skaists ir dizains.

FSM Studio · · 5 min lasīšanai · Atjaunināts:

Uzvalkā tērpts vīrietis rāda diagrammu ar pieaugumu, otrs logs ar tekstu, virsraksts par pārdošanu Skandināvijā

Daudzi Latvijas veikali Skandināviju apskata kā tuvu un maksātspējīgu tirgu. Reklāma atved apmeklētājus, taču grozs paliek tukšs. Biežākais cēlonis nav cena. Pircējs neredz neviena signāla, ka veikals ir uzticams, un aiziet, pirms ir sācis maksāt.

Šis raksts ir praktisks saraksts: ko pircējs Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā pārbauda ārzemju veikalā un kā to atrisināt e-veikalā.

Kāpēc uzticība ir galvenais šķērslis ārzemju tirgū

Vietējā veikalā pircējs zina zīmolu, adresi un kontaktu. Ārzemju veikalā viņš nezina neko, tāpēc jautājumi ir tādi paši kā jebkuram piesardzīgam pircējam: vai preci saņemšu, vai varēšu to atgriezt, vai nauda ir droša, vai ar cilvēku var sarunāties.

Baymard pētījums par groza pamešanu rāda, ka 17% ASV pircēju pēdējā ceturksnī pameta pasūtījumu pārāk gara vai sarežģīta noformēšanas procesa dēļ (Baymard Institute). Tas ir ASV dati, nevis Skandināvijas, bet princips ir tas pats: katrs papildu šķērslis noformēšanā maksā pasūtījumus. Ārzemju veikalam šķēršļu ir vairāk nekā vietējam, tāpēc tie jāsamazina apzināti.

Maksājumi: rādiet to, ko pircējs jau lieto

Ziemeļvalstīs pircēji ir pieraduši pie vietējām maksāšanas metodēm. Zviedrijā tā ir Swish, Norvēģijā Vipps, Dānijā MobilePay, un Vipps un MobilePay ir apvienojušies vienā zīmolā. Kartes un rēķins ar atliktu maksājumu arī paliek ikdienā.

Konkrētas tirgus daļas dažādi avoti min atšķirīgi, un daļa ir pašu maksājumu sniedzēju mārketinga skaitļi. Tāpēc šeit skaitļus nepiedāvājam, bet principu gan: ja veikalā ir tikai karte, ko pircējs zina no Latvijas, jūs piedāvājat mazāk, nekā viņš gaida.

Ko darīt:

  • pirms izstrādes pārbaudiet, kuras metodes izvēlētajam tirgum ir pieejamas ārzemju tirgotājam un caur kuru maksājumu pakalpojumu sniedzēju;
  • rādiet maksājumu ikonas jau groza lapā, nevis tikai noformēšanas beigās;
  • cenas rādiet pircēja valūtā, ja tirgojat Zviedrijā vai Dānijā, un skaidri norādiet, vai cenā ir PVN.

Piegāde: pateiciet termiņu un cenu pirms groza

Pircējs, kas pasūta no ārzemēm, vēlas zināt trīs lietas pirms groza: cik maksā piegāde, cik ilgi tā ilgst un kas notiek, ja paka nenonāk. Ja šos datus atklāj tikai noformēšanas beigās, daļa pircēju aiziet.

  • Norādiet piegādes valstis, cenas un orientējošos termiņus produkta lapā vai groza lapā.
  • Izmantojiet pārvadātāju, kuru pircējs pazīst un var izsekot.
  • Ja paka tiek nosūtīta no Latvijas, pasakiet to atklāti. Pircēji to pieņem, ja redz, ka termiņš ir reāls.

Atgriešana: vienkārši noteikumi, redzami jau sākumā

Eiropas Savienības tiesības nosaka, ka pircējs bez iemesla var atteikties no pirkuma 14 dienu laikā pēc preces saņemšanas; ja pircējs nolemj preci atdot, izmaksas parasti sedz viņš, ja tirgotājs nav apņēmies tās segt vai nav par tām informējis (Your Europe). Tā ir likumiskā bāze, ne konkurences priekšrocība.

Priekšrocību dod skaidrība. Uzrakstiet atgriešanas noteikumus atsevišķā, viegli atrodamā lapā ar pircēja valodu, nevis tikai juridiskā tekstā. Norādiet, kurš maksā par nosūtīšanu, uz kādu adresi sūtīt preci un cik ilgi gaidīt naudu atpakaļ.

Valoda, kontakti un uzņēmuma dati

Daudziem Skandināvijas pircējiem angļu valoda ir pietiekama, taču veikals vietējā valodā parasti tiek uztverts kā uzticamāks. Vismaz svarīgākās lapas, groza un noformēšanas tekstus vērts pārtulkot, ar cilvēka pārbaudi, nevis tikai ar automātisku tulkojumu.

Uzticamībai palīdz arī:

  • skaidri uzņēmuma rekvizīti, reģistrācijas numurs un kontakti, kurus var pārbaudīt;
  • e-pasts un telefons ar atbildi pircēja darba laikā;
  • pircēju atsauksmes no neatkarīgas platformas, nevis tikai uz paša veikala lapas;
  • drošs savienojums un saprotama privātuma politika, kas atbilst GDPR.

Nekad neizdomājiet atsauksmes vai pārdošanas skaitu. Pircējs tās pārbauda, un viena atklāta nepatiesība maksā vairāk nekā tukša vieta.

Ātrums un mobilā versija

Ja pircējs veikalu atver telefonā, lēna ielāde zaudē pircēju pirms jebkura uzticamības signāla. Mērķis ir tāds pats kā jebkuram veikalam: LCP līdz 2,5 sekundēm un INP līdz 200 milisekundēm (web.dev). Detalizēti par noformēšanas procesu rakstām rakstā par groza pamešanu.

Pārbaude ar pircēja acīm

Pirms ieguldāt ārzemju tirgū, izejiet pirkuma ceļu kā svešs pircējs. Ir noderīgi to izdarīt kopā ar kādu, kas nepazīst jūsu veikalu.

  1. Atveriet veikalu telefonā un atrodiet vienu preci. Cik sekundēs jūs saprotat, kas ir veikals un vai tam var uzticēties?
  2. Atrodiet piegādes cenu un termiņu, nenonākot groza beigās.
  3. Atrodiet atgriešanas noteikumus un pasakiet, kas notiek, ja prece nederēs.
  4. Atrodiet uzņēmuma rekvizītus un kontaktu. Vai tos var pārbaudīt?
  5. Aizpildiet pasūtījumu līdz maksājumam un saskaitiet, cik lauku jāaizpilda.

Katrs solis, kurā cilvēks vilcinās, ir kandidāts uzlabojumam. Sāciet ar to, kas ir lētāk salabot un kas atrodas ceļa sākumā.

Klientu atbalsts kā uzticamības signāls

Ārzemju pircējs gaida, ka uz jautājumu atbildēs saprotami un laikā. Norādiet atbildes laiku un valodu, kurā varat sazināties. Ja nevarat atbildēt vietējā valodā, angļu valoda ir pieņemama, bet tikai tad, ja atbilde tiešām nāk. Nekas neiznīcina uzticību tā, kā neatbildēts jautājums pirms pirkuma.

Lēmuma noteikums

  • Ja tirgojat tikai vienā ārzemju valstī, sāciet ar tās vietējo maksājumu metodi, valodu un piegādes termiņu. Tas dod vairāk nekā plašs, bet sekls piedāvājums.
  • Ja pasūtījumu apjoms ir mazs, izmēriet, kur pircēji atstāj ceļu, pirms investējat tulkojumos un jaunās integrācijās.
  • Ja nevarat nodrošināt piegādi ar izsekošanu vai skaidru atgriešanu, pagaidām netirgojiet šajā valstī. Tas ir lētāk nekā nepatīkams pirmais pasūtījums.

Ja plānojat ārzemju tirgu, sāciet ar interneta veikala izstrādi, kas ņem vērā maksājumus, piegādi un valodas jau no sākuma. Apspriest e-veikala projektu.

Avoti